Izstāde DIŽOŠANĀS!
Izstādē ir apskatāmi darbi dažādās rokdarbu tehnikās. Ir iespēja redzēt, kas rodas, ja apvieno zināšanas, prasmi, radošumu un pacietību!
Izstāde tapa sadarbībā ar Tīnūžu TN LMS «Tīna», to iekārtoja māksliniece Ilze Kupča Ziemele.
Vidzemes sievas aubes darināšanas meistarklase 11.02.2023.
Meistarklasi vadīs LAK tautastērpu meistare Antra Šarlote Blome, tā notiks Ausekļa ielā 22, Lielvārdē 11.02.2023. no plkst. 9:00 līdz 14:00, b-bas «Latvietes pūrs» telpās.
Pieteikšanās obligāta pa T. 27013139 vai [email protected]
Maksa par meistarklasi EUR 25 (iekļauti visi aubei nepieciešamie materiāli)
Maksa par meistarklasi EUR 20 (materiāli aubei pašam jāņem līdzi, tādā gadījumā nepieciešamie materiāli - audums (lins, kokvilna) 70 x 50cm (pa eģi), mežģīne 70cm x 3-6cm (lins vai kokvilna pieskaņota audumam), auduma krāsas striķītis aubes savilkšanai 70 cm; audumam un mežģīnei jābūt izmazgātai un izgludinātai)
Foto no iepriekšējo meistarklašu galarezultāta.
Latviešu tautas tērpa darināšanas divgadīgie kursi 2022./2023. mācību gadā
Sākot ar 2022. gada septembri, nu jau trešo reizi mēs piedāvājam Jums divu gadu laikā apgūt tās prasmes un iemaņas, kuras ir nepieciešamas, lai Jūs spētu pašas savām rokām darināt tautastērpu sev, vai kādam no saviem tuvajiem un mīļajiem. Ceram, ka nekādi šķēršļi nestāsies ceļā un iesākto varēs pabeigt plānotajā laikā. Programmas nosaukums «Latviešu tautastērpa darināšana». Programma ir licencēta.
Ko tas nozīmē un kā tas notiks? Tātad divu gadu laikā Jums būs iespēja apgūt praktiski visas tās prasmes un iemaņas, kas nepieciešamas tautastērpa izgatavošanai.
Nodarbības notiks pie pasniedzējiem Dr.hist. Anetes Karlsones, Dr.art. Ievas Pīgoznes, Sanitas Kozuliņas, LAK Tautastērpu meistares Antras Šarlotes Blomes, Aivitas Heniņas, interjera dizaineres Tijas Vīksnas, knipelētājas Tatjanas Siņicinas un citiem.
Nodarbības ilgums ir 4 h, tās notiks 1 x mēnesī sestdienās vai svētdienās gan rīta, gan pēcpusdienas grupās.
Nodarbības notiks rokdarbu skolas «Latvietes pūrs» telpās Lielvārdē, Ausekļa ielā 22.
Visu apgūstamo kursu ilgums 2 gadi - no 2022.gada septembra līdz 2024.gada maijam.
Maksa par katru nodarbību EUR 20.
Programmā apgūstamie kursi:
- Adīšana - etnogrāfiskie cimdi un zeķes
- Audeņu un celaiņu darināšana vai Lielvārdes jostas darināšana (izvēlas vienu kursu)
- Pīto jostu darināšana
- Etnogrāfisko kreklu darināšana
- Izšūšana - baltie darbi
- Izšūšana - krāsainie darbi
- Knipelēšana
- Krāsu mācība
- Tamborēšana
- Tilla mežģīņu darināšana
- Villaiņu izšūšana
- Zīļu vainagu darināšana
Programmas noslēgumā:
- katra dalībniece būs darinājusi pati savu vai sev tuva cilvēka tautastērpu
- apguvusi dažādas rokdarbu tehnikas, kuras nepieciešamas tautastērpa darināšanai
- apguvusi zināšanas pie labākajiem sava aroda meistariem - kompetentām, erudītām un interesantām personībām
- iepazinusies ar līdzīgi domājošām, bet tik dažādām personībām
- ieguvusi apliecību par licencētās programmas «Latviešu tautas tērpa darināšana» beigšanu
Pieteikšanās programmai obligāta:
e-pasts: [email protected]
tālr. 27013139
«Latvietes pūrs» starp Pieaugušo neformālās izglītības balvas «Saules laiva» pretendentiem
Pabeigts projekts «Zīļu vainagi Latgales muzejos»
Projekta “Zīļu vainagi Latgales muzejos” laikā tika apsekoti 9 Latgales muzeji. Kopumā aprakstīti 34 zīļu vainagi, kas darināti dažādos laikos.
Projekta laikā tika iepazītas Baltinavas novadpētniecības muzeja, Daugavpils novadpētniecības un mākslas muzeja, Igora Pliča privātkolekcijas Preiļos, Krāslavas vēstures un mākslas muzeja, Latgales kultūrvēstures muzeja Rēzeknē, Ludzas novadpētniecības muzeja, Nautrēnu vidusskolas (kultūrvēstures) muzeja, Tilžas kultūrvēstures izpētes un tūrisma centra un Vārkavas novadpētniecības muzeja kolekcijas.
Lielākās zīļu vainagu kolekcijas atrodamas Daugavpils novadpētniecības un mākslas muzejā – 11 vainagi un
Latgales kultūrvēstures muzejā Rēzeknē – 9 vainagi. Tilžas kultūrvēstures izpētes un tūrisma centrā glabājas 4
vainagi un Nautrēnu vidusskolas (kultūrvēstures) muzejā – 3, bet pārējos atrodas pa 1 – 2 vainagiem.
Pēc muzeju sniegtās informācijas neviens no to krājumos esošajiem vainagiem nav darināts ne 18., ne
19.gadsimtā. Vecākie Latgales vainagi meklējami un skatāmi Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā. Lielākā
daļa vainagu tapuši 20.gadsimta pirmajā pusē - 28 vainagi, pārējie seši – 20.gadsimta 2.pusē. Viens no
vainagiem (Igora Pliča privātkolekcijā esošais) darināts 20.gadsimta 2.pusē Kanādā un Latvijā nonācis
20.gadsimta 90.gadu sākumā kā sūtījums no Kanādas “Daugavas vanadzēm”. Kā unikālākie minami
Ziemeļlatgalei raksturīgie zīļu vainagi, kas izšūti uz tamborējumiem – divi Tilžas vainagi. Lai arī citu novadu
muzejos – Kurzemē, Zemgalē un Vidzemē arī bija sastopami Latgales vainagi, taču šāda tipa vainagi reģionu
muzejos atrodami tikai Tilžas kultūrvēstures izpētes un tūrisma centrā, kas pilda arī vietējā muzeja funkcijas.
Latgales muzejos esošo zīļu vainagu pārskatīšanai ir sagatavots atsevišķs fails (excel formātā), lai vieglāk varētu atrast vainagus pēc muzejiem, pēc to piederības kādam etnogrāfiskajam reģionam, pēc datējuma vai izmēriem. Savukārt, pdf formātā esam izveidojuši katalogu “Zīļu vainagi Latgales muzejos”, aprakstot katru vainagu un sniedzot informāciju par to veidošanā izmantotajiem materiāliem, to krāsām un izmēriem, kas ļoti svarīgi būs vainagu darinātājiem.
Kopumā, domājam, ka mūsu sagatavotais vainagu katalogs un to apraksti palīdzēs, pirmkārt uzzināt, kādi zīļu vainagi atrodami Latgales muzeju krājumos. Otrkārt, tas papildinās jau iepriekšējos gados tapušo Kurzemes, Vidzemes un Zemgales muzeju katalogu, tādējādi liekot nozīmīgu pamatu Latvijas muzejos esošo zīļu vainagu kopkataloga izveidei.
Vēlamies pateikt paldies tiem Latgales muzejiem, organizācijām un privātpersonām, kas mūs uzņēma, par atsaucību un pretimnākšanu, par labiem vārdiem un mūsu projekta atbalstīšanu. Mēs ceram, ka mūsu sagatavotais materiāls būs noderīgs arī jums jūsu darbā. Paldies Latgales plānošanas reģionam, kā arī Valsts Kultūrkapitāla fondam un Latvijas valsts mežiem par iespēju šo projektu realizēt.
Katalogu datu bāzi meklējiet šeit.
PROJEKTS “LIELVĀRDES TAUTASTĒRPS LIELVĀRDES MUZEJĀ” NOSLĒDZIES
Šodiena ir diena, kad noslēdzam Lielvārdes novada pašvaldības atbalstītā projekta “Lielvārdes tautastērps Lielvārdes muzejā” darbu. Projekta laikā esam iepazinušās ar Lielvārdes tautas tērpa darināšanu gan teorētiski, gan praktiski – esam izlasījušas milzum daudz populārzinātniskās un zinātniskās literatūras, publikāciju un viedokļu par tautas tērpu attīstību un tieši Lielvārdes tērpu, esam 5 pilnas dienas strādājušas A.Pumpura Lielvārdes muzejā ar krājuma priekšmetiem, esam tos aprakstījušas un fotografējušas, mēģinājušas izveidot strukturētu informāciju, kas, domājams, varētu būt labs pirmējo datu avots tautas tērpu pētniekiem, un gala rezultātā ir tapis ar apjomīgs darbs – Lielvārdes muzeja Etnogrāfijas kolekcijas katalogs “Lielvārdes tautastērps Lielvārdes muzejā”.
Esam mazliet nogurušas, un tomēr arī ļoti gandarītas par padarīto. Mums prieks, ka mums līdzi juta un mūs ar padomiem atbalstīja arī mākslas zinātņu doktore un latviešu apģērba vēstures pētniece Ieva Pīgozne, sniedzot savu izvērtējumu Lielvārdes muzeja krājuma priekšmetu novērtēšanā un tērpa attīstības analīzē. Paldies, protams, Lielvārdes novada pašvaldībai par uzticēšanos un atbalsta piešķiršanu mūsu projektam.
Katalogu “Lielvārdes tautastērps Lielvārdes muzejā” – projekta gaitā radītais rezultāts – atrodams šeit
Foto: sievu cepures rotājumā izmantoto krāsu toņu noteikšana
NEREDZAMAIS DARBS PROJEKTĀ “LIELVĀRDES TAUTASTĒRPS LIELVĀRDES MUZEJĀ”
Šodien saņēmām ziņu no Lielvārdes novada pašvaldības ar aptaujāšanos, kā mums veicas ar projektu, vai varam padalīties ar fotogrāfijām no projekta ieviešanas gaitas. Secinājām, ka mūsu projekts ir mazliet citādāks sabiedrisko aktivitāšu projekts, jo nepulcējam ļaudis vienkopus, lai tos izklaidētu vai izglītotu vienā pasākumā. Strādājam mazliet individuāli, noslēgti un pat neredzami, jo darbu muzejā esam pabeigušas un tagad atliek rakstīt, analizēt, pētīt vēlreiz, saprast kopsakarības un turpināt rakstīt. Līdz ar to arī bilžu, kur esam sevi bildējušas, kā strādājam tikpat kā nav.
Taču mēs ceram, ka mūsu padarītais darbs būs noderīgs pēc projekta realizācijas beigām. Projektu uzsākām ar mērķi aprakstīt Andreja Pumpura Lielvārdes muzeja etnogrāfijas kolekcijas priekšmetus, sagatavojot to zinātniskos aprakstus, kā arī izveidojot elektronisku kolekcijas katalogu un priekšrakstu – rekomendācijas, kā komplektēt un izgatavot Lielvārdes novada tautastērpu, ņemot par pamatu muzeja krājumā esošos oriģinālos priekšmetus. Projekta ideja radās, jo pašas darinām tautas tērpus un zinām, cik grūti ir vienkopus atrast informāciju par vienu vai otru tēmu, par vienu vai otru novada tērpu. Līdz ar to Lielvārdes novada pašvaldības sabiedrisko aktivitāšu dažādošanas projektu konkurss mums šķita iespēja pamēģināt savus spēkus un sagatavot šādu apkopojumu – viss vienkopus par Lielvārdes novada tautas tērpu, kā informāciju par Lielvārdes tautas tērpa kolekciju pašā Lielvārdes muzejā. Tā teikt – laimīgi visi: darinātājiem un interesentiem lasāmviela, lai saprastu, kas nepieciešams un kā tas izskatās (vai varētu izskatīties), muzejam – papildus informācija un apraksti katram priekšmetam, kas saistīts ar tautastērpu.
Sākotnēji ieplānoto 40 priekšmetu vietā muzejā vasarā esam apskatījušas un iepazinušas 133 dažādus priekšmetus – kreklus, brunčus, cimdus, zeķes, jostas, priekšautus, villaines, galvassegas (zīļu vainagus un sievu cepures), saktas. Jāatzīmē, ka ne visi aprakstītie priekšmeti ir attiecināmi uz Lielvārdes tautas tērpa komplektu. Rudens savukārt ir laiks neredzamajam projekta darbam – elektroniska kataloga izveidei, kas būs pieejams te – biedrības “Latvietes pūrs” mājas lapā, kā arī Lielvārdes muzejā.
Foto: sievu cepures rotājumā izmantoto krāsu toņu noteikšana
ZĪĻU VAINAGI ZEMGALES MUZEJOS – EKSPEDĪCIJA DOBELĒ
Vasara pagājusi, apbraukājot Zemgales muzejus un cītīgi pētot literatūru par zīļu vainagu darināšanu, īpaši meklējot informāciju par zīļu vainagiem Zemgalē un Augšzemē. Lai pabeigtu projektu, apmeklējam beidzamo no Zemgales plānošanas reģiona muzejiem (kur vēl neesam bijušas) – Dobeles novadpētniecības muzeju.
Dobeles muzeja krājumā glabājas 5 zīļu vainagi. Kā paraugu atdarinājumu veidošanai visticamāk nevienu no tiem nevar izmantot, taču ja kādai interesēs izveidot 20.gadsimta 20.-30.gados ieviestos stilizētos tautiskos tērpus, tad te var skatīt vismaz 2 vainagus, kādus veidot šādam komplektam.
DARBS PIE LIELVĀRDES MUZEJA ETNOGRĀFIJAS KOLEKCIJAS IEPAZĪŠANAS PABEIGTS
Augustā vidū nostrādājām divas pilnas A.Pumpura Lielvārdes muzejā, lai iepazītos ar muzeja krājuma etnogrāfijas kolekcijas priekšmetiem par tēmu “Lielvārdes tautas tērps”. Mūsu redzeslokā bija villaines, Lielvārdei raksturīgie brunči ar ņieburu, arī viens pāris vīriešu bikšu, apakšsvārki, priekšauti un jostas, un saktas. Gandrīz katrā priekšmetu grupā ir kas vērtīgs un interesants. Jautāsim latviešu apģērba pētniecei Ievai Pīgoznei padomu, kas no visa apskatītā un izpētītā būtu vērtīgākais un pēc kura gatavot priekšmetus – atdarinājumus saviem Lielvārdes tērpiem.
Statistikai: šajos divos mēnešos esam muzejā apskatījušas, aprakstījušas un sabildējušas milzīgu fotogrāfiju apjomu par 25 krekliem, 7 brunčiem, 1 biksēm, 2 apakšsvārkiem, 15 meitu vainagiem un 9 sievu cepurēm, 6 villainēm, 22 jostām, 10 zeķu un 24 cimdu pāriem, 9 priekšautiem un 3 saktām. Kopā 133 priekšmeti.
Foto: viens no 9 Lielvārdes muzeja krājuma priekšautiem.
Projekts saņēmis Lielvārdes novada pašvaldības atbalstu sabiedrisko aktivitāšu dažādošanas projektu konkursā.
Publicēts 20.08.2020
TURPINĀM STRĀDĀT LIELVĀRDES MUZEJĀ
Informējam, ka turpinām darbu pie projekta “Lielvārdes tautastērps Lielvārdes muzejā”. Augusta sākumā esam veselu dienu veltījuši kreklu apskatei, izpētei, aprakstīšanai un fotografēšanai. Esam izpētījuši no vīlītes līdz vīlītei 25 dažādus kreklus – gan sieviešu, gan vīriešu, tai skaitā speciāli kāzām darinātus. Tie ir gan vienkārši izrakstīti, gan ļoti bagātīgi ar zvaigžņotām piedurknēm.
Rīt un parīt turpināsim darbu muzejā. Sākotnējās aplēses par darāmo bijušas neprecīzas, jo plānoto 40 priekšmetu vietā, kā solījām Lielvārdes novada pašvaldībai savā projekta pieteikumā, jau esam iepazinušās ar vairāk kā 80. Un tas vēl nav viss.
Foto: balta linu blūze Lielvārdes muzejā, datēta ar 19.gadsimta beigām.
Projekts saņēmis Lielvārdes novada pašvaldības atbalstu sabiedrisko aktivitāšu dažādošanas projektu konkursā.
NEREDZAMAIS DARBS ZĪĻU VAINAGU PROJEKTĀ
Darbu Vidzemes muzejos, lai iepazītu – apskatītu un nofotografētu, kā arī iegūtu sākotnējo informāciju par zīļu vainagiem, esam pabeigušas un tagad atliek rakstīt, analizēt, pētīt vēlreiz, saprast kopsakarības un turpināt rakstīt, lai sasniegtu mērķi – sagatavotu katalogu “Zīļu vainagi Vidzemes muzejos”.
Projektu uzsākām ar mērķi veicināt Vidzemes kultūras mantojuma pieejamību sabiedrībai, sagatavojot apkopojumu par Vidzemes muzeju krātuvēs esošajiem etnogrāfiskajiem zīļu vainagiem un popularizējot tos. Katalogā esam iecerējuši ievietot arī līdz šim publicētās informācijas par Vidzemes vainagiem apkopojumu, tādējādi piedāvājot vienkopus līdz šim zināmo informāciju gan par vainagu veidiem un to lietošanu, kā arī darināšanu. Tas ir viens no tiem neredzamajiem darbiem, kas darāms šī projekta ietvaros.
Otrs neredzamais darbiņš ir jau darbs pie muzeju vainagu aprakstu un ilustrāciju sagatavošanas. Fotogrāfiju apstrāde un sagatavošana katalogam aizņem daudz laika, tāpat kā katra vainaga aprakstīšana detaļās – kādi materiāli izmantoti, kādās krāsās, kāda ir vainagu rotājumu rakstu izšūšanas kārtība. Rezultātā ieguvēji būs gan vainagu darinātāji un interesenti, kuri iegūs lasāmvielu, lai saprastu, kā izskatās vainagi un kas nepieciešams to darināšanai, gan muzeji, kuri iegūs papildus informāciju un aprakstu katram vainagam, kas glabājas to krājumos, kā arī katalogu ar informāciju, kuros muzejos un kādi vainagi atrodami.
Decembra vidū darbam jābūt pabeigtam. Vēlreiz paldies Vidzemes plānošanas reģionam par atbalstu Kultūras programmas projektu konkursā un Valsts Kultūrkapitāla fondam un Latvijas valsts mežiem par doto iespēju strādāt pie šī interesantā projekta.
TRUPINĀS DARBS PIE PROJEKTA “ZĪĻU VAINAGI VIDZEMES MUZEJOS”
Jūlijā esam turpinājušas darbu pie projekta “Zīļu vainagi Vidzemes muzejos”. Esam pabijušas Ziemeļvidzemē – Alūksnes pusē: Alūksnes muzejā, Bejas un Zeltiņu novadpētniecības krātuvēs, Jaunlaicenes muižas muzejā un Gaujienā J.Vītola memoriālajā muzejā “Anniņas” un Valmieras muzejā. Bijā arī Vidzemes vidienē – Madonas un Gulbenes muzejos, Lielvārdē, Druvienas vecajā skolā – muzejā un profesora Aleksandra Bieziņa muzejā pie tā vadītājas Ingrīdas Pureniņas.
Projekta laikā esam skatījušas, rokās turējušas un aprakstījušas gan 19.gadsimta vainagus, gan pirmās Latvijas Republikas laikā veidotos atdarinājumus. Pievienotā vērtība tam visam – brīnišķīgās sarunas ar muzeju ļaudīm gan par vainagiem un priekšmetu nonākšanu muzeju krātuvēs, gan viņu ikdienu.
Esam apbraukušas visus Vidzemes muzejus, kuros sameklējami zīļu vainagi. Tagad priekšā lielais rakstīšanas darbs, lai visu informāciju saliktu vienotā stilā, sakārtotu fotogrāfijas un izveidotu kopkatalogu.
Projekts top ar Vidzemes plānošanas reģiona Kultūras programmas atbalstu, ko finansē Valsts Kultūrkapitāla fonds un Latvijas valsts meži.
PĒTĀM LIELVĀRDES TAUTASTĒRPU MUZEJĀ
Esam aizvadījuši pirmās divas dienas Lielvārdes muzejā. Esam iepazinušies ar krājuma meitenēm, kuras ir ļoti atsaucīgas, un arī to, kā muzeja krājuma etnogrāfijas kolekcija veidojusies. Proti, sākotnēji muzejs veidots Andreja Pumpura piemiņai, kuru daudzi no mums skolas laikā apmeklējuši kā Lāčplēša muzeju.
Etnogrāfijas kolekcija sākusi veidoties, kad muzejs aicināja lielvārdiešus dāvināt muzejam priekšmetus un fotogrāfijas, kas stāsta par Lielvārdes vēsturi un cilvēkiem. Tā muzejā nonākušas arī lietas, kas raksturo Lielvārdes tautas tērpu.
Tagad jūlijā esam muzejā pavadījušas divas pilnas darba dienas, kad iepazinām muzeja krājumā esošās galvassegas – vainagus un sievu cepures, kā arī zeķes un cimdus. Dažiem no tiem, interesanti stāsti, daži no tiem arī tādi, kas tiek datēti ar 19.gadsimtu un pēc kuriem gatavot atdarinājumus saviem personīgajiem Lielvārdes tērpiem.
Projekts saņēmis Lielvārdes novada pašvaldības atbalstu sabiedrisko aktivitāšu dažādošanas projektu konkursā.
Foto: Lielvārdes tērpa viena no krāšņākajām daļām - vainags
PROJEKTA «KULTŪRIZGLĪTĪBAS TELPAS «LIELVĀRDIETES PŪRS» IZVEIDE LIELVĀRDĒ»
Projekta rezultātā vietējai kopienai tiks radīta jauna kultūrizglītības telpa, kuras sniegtās iespējas veicinās interesi par latviskām vērtībām, ļaus apzināties piederību savai tautai un apgūt tai raksturīgās etnogrāfisko un mūsdienu rokdarbu iemaņas, zināšanas un prasmes, veicinās tālāknodošanu nākamajām paaudzēm.
Šī aktivitāte atbilst vietējās attīstības stratēģiskajam mērķim M2 - tiks radīta sakārtota un kvalitatīva dzīves vide un nodrošinātas iespējas radošai un profesionālai izaugsmei vietējā teritorijā.
Projekta ietvaros tiks iegādāts telpas aprīkojums - mēbeles un biroja tehnika 20 personām. Minētais aprīkojums veidos estētisku un sakārtotu vidi telpas apmeklētājiem. Biroja tehnika nodrošinās ātru informācijas apmaiņu un kvalitatīvus izdales materiālus (aprakstus, shēmas u.c).
Projekta mērķgrupas:
- skolēni un jaunieši
- pieaugušie
- visi citi interesenti, kas vēlas apgūt dažādas rokdarbu prasmes un izzināt savas vietas kultūrvēsturiskās vērtības.
Vietēja rīcības grupa Publisko un privāto partnerattiecību biedrība «Zied zeme» projekta vērtēšanas laikā ir piešķīrusi punktus atbilstoši atlases kritērijiem.
PĒTĀM LIELVĀRDES TAUTASTĒRPU
Jūnija vidū esam sākuši darbu pie projekta “Lielvārdes tautastērps Lielvārdes muzejā”. Jūnijs pagājis literatūras izpētē: kas, cik daudz un par ko rakstījis par tautas tērpiem, to attīstību, to komplektēšanu, un cik daudz tajā visā rakstīts par Lielvārdes pusi. Esam izpētījuši gan rakstu krājuma “Arheoloģija un etnogrāfija” saturu, Latvijas un padomju laika grāmatas, Latvijas nacionālā Vēstures muzeja publikācijas, vecos žurnālus un laikrakstus. Secinām, ka jo vairāk izlasi, jo vairāk atrodi, jo vairāk uzzini, jo vairāk saproti, ka neko nezini. Jautājumu rodas vairāk, nekā spējam atrast atbildes.
Foto: mākslas un senatnes mēnešraksta “Latvijas Saule” 1923.gada pirmā numura vāks ar Lielvārdes vainaga zīmējumu
Projekts saņēmis Lielvārdes novada pašvaldības atbalstu sabiedrisko aktivitāšu dažādošanas projektu konkursā.
ZĪĻU VAINAGI VIDZEMES MUZEJOS
Jūnijā esam čakli strādājušas pie projekta “Zīļu vainagi Vidzemes muzejos” un esam pabijušas vairākos Vidzemes muzejos, iepazīstoties ar to krājumiem un zīļu vainagiem tajos. Esam pabijuši Ogres Vēstures un mākslas muzejā, Turaidas muzejrezervātā, Cēsu vēstures un mākslas muzejā, Piebalgas muzeju apvienībā “Orisāre”, Limbažos, Alojas un Valmieras muzejā.
Laikam jau likumsakarīgi, bet visos muzejos dominē Lielvārdes vainagi un to variācijas. Arī Vidzemei raksturīgie vainagi ar guļus krustiem starp horizontālām pērļu rindām. Piebalgas pusē, protams, apskatījām šai pusei raksturīgos ne tik greznos, bet elegantos melnos tūka vainagus.
Attēlā var aplūkot Cēsu vēstures un mākslas muzeja krājumā esošo tipisku 20.gs. 30.gadu zīļu vainagu.
Turpinām darbu un jūlijā dosimies vēl uz citiem Vidzemes muzejiem, lai gada beigās izveidotu kopkatalogu “Zīļu vainagi Vidzemes muzejos”, piedāvājot iepazīt Vidzemes muzeja krājumu ikvienam interesentam.
Paldies Vidzemes plānošanas reģionam par atbalstu Kultūras programmas projektu konkursā un Valsts Kultūrkapitāla fondam un Latvijas valsts mežiem par doto iespēju strādāt pie šī interesantā projekta.
ZĪĻU VAINAGI ZEMGALES MUZEJOS – EKSPEDĪCIJAS 2.DIENA
Atkal dodamies ceļā. Otrā Zemgales muzeju ekspedīcijas diena gara diena, jo daudz kilometru. Ciemojamies Jēkabpils Novadpētniecības muzejā, kurā apskatām 9 vainagus, Aknīstes novadpētniecības muzejā, kurā glabājas 3 zīļu vainagi, kā arī iegriežamies Neretā apskatīt ekspozīciju, kurā izstādīt 5 Aizkraukles muzeja vainagi. Neparastākā un latviskākā sajūta mūs sagaida Jāņa Jaunsudrabiņa muzejā “Riekstiņi”. Te, domājams, mūsu šī projekta lielākais prieks un atklājums – divi seni vainagi, kurus gan tērpu vēstures pētniece Ieva Pīgozne, gan Anete Karlsone novērtē kā ļoti senus, kas saglabājušies un līdz šim nav nonākuši tērpu pētnieku redzeslaukā. Arī vainagu saimniece, muzeja vadītāja Ilze Līduma stāsta, ka tie piederējuši viņas ģimenei vismaz no 18.gadsimta beigām – 19.gadsimta sākuma. Jebkurā gadījumā – secinām, ka, pateicoties VKKF un LVM atbalstītās Zemgales kultūras programmas projektam, kuram esam šogad guvuši atbalstu, nu arī visa Latvija var uzzināt, kādas pērles atrodamas Latvijas muzejos.
VASARĀ STRĀDĀSIM PIE LIELVĀRDES TAUTAS TĒRPA PROJEKTA
Mums ir priecīga ziņa Lielvārdes tautas tērpa darinātājiem – kopīgi ar mūsu biedrības dalībniece Ingrīda Smuškova ir saņēmusi atbalstu no Lielvārdes novada pašvaldības projektam “Lielvārdes tautastērps Lielvārdes muzejā”. Projekts ilgs visu vasaru, un tā laikā mēs kopīgi iepazīsimies ar Andreja Pumpura Lielvārdes muzeja krājuma etnogrāfijas kolekciju, kas saistīta ar tautastērpiem. Iepazīsim to, palīdzēsim muzeja meitenēm papildināt priekšmetu aprakstus, bildēsim un galarezultātā izveidosim elektronisku katalogu par visu izpētīto. Priekšā liels darbs, bet aizraujošs. Par to, kā mums veiksies, centīsimies regulāri ziņot.
Projekts tiks realizēts Lielvārdes novada pašvaldības sabiedrisko aktivitāšu dažādošanas projektu konkursa ietvaros.
Foto: ilustrācija no “Latviju rakstiem”.
ZĪĻU VAINAGI ZEMGALES MUZEJOS – EKSPEDĪCIJAS 1.DIENA
Jūnijā dodamies uz Zemgales muzejiem, lai iepazītos ar to krājumu, jo īpaši ar galvassegu kolekcijām, jo mūsu intereses centrā – zīļu vainagi. Ekspedīcijas pirmajā dienā mūsu plānos apmeklēt Aizkraukles muzeju. Tajā no visiem Zemgales plānošanas reģiona muzejiem ir vislielākā zīļu vainagu kolekcija. Kopumā gandrīz 30! Pieci vainagi deponēti izstādei Neretā, tāpēc dosimies arī turp.
Diena pagāja ļoti intensīvā darbā, jo apskatīt, aprakstīt un vēl nofotografēt tik daudz vainagu nav joka lieta. Lielākā daļa vainagu – Lielvārdes un Augšzemes, kas darināti pirmās Latvijas Republikas laikā. Taču viens no vainagiem datēts muzeja informācijā ar 19.gadsimta vidu.
Paldies muzeja krājuma glabātājai par atsaucību, par cienāšanu ar kafiju un konfektēm un, protams, par sarunām.
JAUNĀKIE IERAKSTI
- Latviešu tautas tērpa darināšanas divgadīgās mācības 2021./2022. mācību gadā
19. aug. 2021 - Kursi 2021./2022. mācību gadā
19. aug. 2021 - Projekta kultūrizglītības telpas «Lielvārdietes pūrs» atklāšana Lielvārdē
19. aug. 2021 - Apmeklējam Latgales muzejus projekta «Zīļu vainagi Latgales muzejos» ietvaros
20. jūn. 2021 - Projekts «Zīļu vainagi Latgales muzejos» ir guvis atbalstu
3. mai. 2021 - Grozījumi projektā «Kultūrizglītības telpa «Lielvārdietes pūrs» izveide Lielvārdē»
19. mar. 2021 - Pabeigts projekts “Zīļu vainagi Vidzemes muzejos”
Projekta kultūrizglītības telpas «Lielvārdietes pūrs» atklāšana Lielvārdē
Projekta rezultātā vietējai kopienai tika radīta jauna kultūrizglītības telpa, kuras sniegtās iespējas veicinās interesi par latviskām vērtībām, ļaus apzināties piederību savai tautai un apgūt tai raksturīgās etnogrāfisko un mūsdienu rokdarbu iemaņas, zināšanas un prasmes, veicinās tālāknodošanu nākamajām paaudzēm.
Biedrība «Latvietes pūrs» ar Eiropas lauksaimniecības fonda lauku attīstībai Latvijas Lauku attīstības programmas 2014.-2020. gadam pasākuma “Atbalsts LEADER vietējai attīstībai (sabiedrības virzīta vietējā attīstība)” apakšpasākuma “Darbību īstenošana saskaņā ar sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju” Publisko un privāto partnerattiecību biedrības “Zied zeme” Sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģijas 2015-2020 līdzfinansēto projektu “Kultūrizglītības telpas «Lielvārdietes pūrs» izveide Lielvārdē” Nr. Nr.20-04-AL02-A019.2202-000005 ir iegādājusies telpas aprīkojumu - mēbeles un biroja tehnika 20 personām. Saskaņā ar Projekta izmaksu tāmi projekta attiecināmās izmaksas ir EUR 8188.74 , tajā skaitā publiskais finansējums EUR 7369.87.
Uz atklāšanas pasākumu ir aicināti visi interesenti, detalizētāka informācija pa tālruni 27013139.
Apmeklējam Latgales muzejus projekta «Zīļu vainagi Latgales muzejos» ietvaros
Jūnijā dodamies uz Latgales muzejiem, lai iepazītos ar to krājumos esošajiem zīļu vainagiem. Ekspedīcijas pirmajā dienā 17.06. mēs apmeklējām Tilžas Kultūras nama vēstures istabas, Baltinavas novada muzeju, Nautrēnu novada muzeju, Ludzas novadpētniecības muzeju un Latgales kultūrvēstures muzeju Rēzeknē, savukārt otrajā dienā - 18.06. - apmeklējām Krāslavas vēstures un mākslas muzeju, Daugavpils novadpētniecības un mākslas muzeju, viesojāmies Kalupē pie Initas Ivdras, apmeklējām Vārkavas novadpētniecības muzeju un Preiļos ieskatījāmies Igora Pliča privātajā kolekcijā.
Dienas pagāja ļoti intensīvā darbā, jo apskatīt, aprakstīt un vēl nofotografēt lielu skaitu vainagu nav joka lieta. Diemžēl saskārāmies ar ļoti nepilnīgu muzeju rīcībā esošo informāciju par zīļu vainagiem (tam, protams, ir dažādi izskaidrojumi), gandrīz nevienam no vanagiem nav norādīts izgatavošanas gads un valkātājs vai darinātājs, kā arī cita saistoša informācija.
Taču lielu paldies gribam teikt muzeju darbiniekiem par atsaucību, par cienāšanu ar kafiju un citiem gardumiem un, protams, par sarunām un interesantiem stāstiem. Tagad sāksies skrupulozais, bet apkārtējiem neredzamais darbs pie informācijas apkopošanas un sistematizēšanas.
Projekts «Zīļu vainagi Latgales muzejos» ir guvis atbalstu
Projekta mērķis - veicināt kultūras mantojuma pieejamību, sagatavojot apkopojumu par Vidzemes un Zemgales muzeju krātuvēs esošajiem zīļu vainagiem.
Latgales projekta kopējās izmaksas aprēķinātas EUR 1579,12 apmērā, no kurām EUR 1000 ir LKP atbalsts.
Tagad tik jānoslēdz līgums un tad jau varēsim uzsākt darbu!
Grozījumi projektā «Kultūrizglītības telpa «Lielvārdietes pūrs» izveide Lielvārdē»
LAD lēmums bija mums labvēlīgs, ieguvām pagarinājumu līdz 2021.gada 2.jūlijam.
Pabeigts projekts “Zīļu vainagi Vidzemes muzejos”
Projekts “Zīļu vainagi Vidzemes muzejos” tapa, jo publiskajā
telpā ir pieejama informācija vien par nelielu daļu etnogrāfisko tērpu galvas
segām, bet muzeju krātuvēs atrodams daudz vairāk informācijas pat par viena
novada tautas tērpu vainagiem – to rakstu un krāsu dažādību. Projekts zināmā
mērā bija arī turpinājums 2019.gadā biedrības realizētajam projektam “Zīļu
vainagi Kurzemes muzejos”.
Projekta
rezultātā mēs, biedrības “Latvietes pūrs” dalībnieces izveidojām sava veida
datu bāzi par vienu no košākajām un redzamākajām Vidzemes tautas tērpu
sastāvdaļām – etnogrāfiskajiem zīļu vainagiem. Apkopojumu papildina foto materiāls
ar aprakstiem par vainagu darināšanā izmantotajiem materiāliem un ornamentiem,
kā arī krāsām un izmēriem. Ar šī projekta palīdzību mēs cerējām arī palīdzēt Vidzemes
muzeju darbiniekiem aprakstīt to krājumos esošos vainagus, lai pilnveidotu to
informatīvo bāzi par katru šo priekšmetu.
Projekta “Zīļu vainagi Vidzemes
muzejos” laikā tika
apsekoti 18 Vidzemes muzeji, kuros bija atrodami zīļu vainagi. Kopumā apskatīti
90 priekšmeti, tai skaitā 79 zīļu vainagi, 1 astru vainags, 3 cizelēti un
spangu vainagi, 2 auduma (kaspine un lentas vainags) un 5 matauklas, no kurām
viena bija pērļota. To datējumi visdažādākie – sākot no 19.gadsimta 1.puses
līdz pat 21.gadsimtā veidotiem atdarinājumiem.
Paldies
Valsts Kultūrkapitāla fondam un Vidzemes plānošanas reģionam, kā arī “Latvijas
valsts mežiem” par atbalstu projekta realizācijā, kas deva iespēju apmeklēt
visus Vidzemes reģiona muzejus, kas atsaucās un bija pretimnākoši mūsu darbā.
Paldies Vidzemes muzejiem – to vadītājiem un krājumu nodaļu darbiniekiem, kas
laipni mūs uzņēma un izteica atzinīgus vārdus par projekta ideju.
Pabeigts projekts “Zīļu vainagi Zemgales muzejos”
Projekta “Zīļu vainagi Zemgales muzejos” laikā tika
apsekoti Zemgales muzeji, taču tikai 5 no tiem, bija atrodami zīļu vainagi. Kopumā apskatīti
48 zīļu vainagi, kas darināti dažādos laikos. Vēsturiskajā Zemgalē tas ir bijis
tikai 1 muzejs – Dobeles novadpētniecības muzejs. Pārējie 4 atradās kādreizējā
Sēlijā un Augšzemē – Aizkraukles vēstures un mākslas muzejs, Aknīstes
novadpētniecības muzejs, Jāņa Jaunsudrabiņa muzejs “Riekstiņi” Neretā un
Jēkabpils Vēstures muzejs.
Projekta gaitā starp iepazītajiem vainagiem
divi ir atklājums Latvijas tautas tērpu pētniekiem, jo tie darināti 18.gadsimta
beigās - 19.gadsimta sākumā un līdzīgu Latvijas muzejos nav. Nākamais vecākais
vainags ir datēts ar 19.gadsimta vidu, taču lielākā daļa – 34 vainagi tapuši
pirmās Latvijas Republikas laikā.
Lielākās zīļu vainagu kolekcijas atrodamas
Aizkraukles muzejā – 29 vainagi. Pārējos muzejos zīļu vainagu kolekcija ir
ievērojami mazāka – Jēkabpils Vēstures muzejā 9 vainagi, Dobeles
novadpētniecības muzejā 5 vainagi, Aknīstes novadpētniecības muzejā – 3 vainagi
un Jāņa Jaunsudrabiņa muzejā “Riekstiņi”
2 vainagi.
Zemgales muzejos esošo zīļu vainagu
pārskatīšanai ir sagatavots atsevišķs fails (excel formātā), lai vieglāk varētu
atrast vainagus pēc muzejiem, pēc to piederības kādam etnogrāfiskajam reģionam,
pēc datējuma vai izmēriem. Savukārt, pdf formātā esam izveidojuši katalogu “Zīļu
vainagi Zemgales muzejos”, aprakstot katru vainagu un sniedzot informāciju par
to veidošanā izmantotajiem materiāliem, to krāsām un izmēriem, kas ļoti svarīgi
būs vainagu darinātājiem.
Kopumā, domājam, ka mūsu sagatavotais vainagu
katalogs un to apraksti palīdzēs, pirmkārt uzzināt, kādi zīļu vainagi
atrodami Zemgales muzeju krājumos. Otrkārt, tas papildinās jau iepriekšējā gadā
tapušo Kurzemes muzeju katalogu, tādējādi liekot nozīmīgu pamatu Latvijas muzejos esošo zīļu vainagu kopkataloga izveidei.
Vēlamies pateikt paldies visiem Zemgales
muzejiem – Aizkraukles vēstures un mākslas muzejam, Aknīstes novadpētniecības
muzejam, Dobeles novadpētniecības muzejam, Jāņa Jaunsudrabiņa muzejam
“Riekstiņi” Neretā un Jēkabpils Vēstures muzejam par atsaucību un
pretimnākšanu, par labiem vārdiem un mūsu projekta atbalstīšanu. Mēs ceram, ka
mūsu sagatavotais materiāls būs noderīgs arī jums jūsu darbā. Paldies Zemgales
plānošanas reģionam, kā arī Valsts Kultūrkapitāla fondam un Latvijas valsts
mežiem par iespēju šo projektu realizēt.
Katalogu datu bāzi meklējiet šeit.
Projekts “Lielvārdes tautastērps Lielvārdes muzejā” noslēdzies
Šodiena ir diena, kad noslēdzam Lielvārdes novada pašvaldības
atbalstītā projekta “Lielvārdes tautastērps Lielvārdes muzejā” darbu. Projekta
laikā esam iepazinušās ar Lielvārdes tautas tērpa darināšanu gan teorētiski,
gan praktiski – esam izlasījušas milzum daudz populārzinātniskās un zinātniskās
literatūras, publikāciju un viedokļu par tautas tērpu attīstību un tieši
Lielvārdes tērpu, esam 5 pilnas dienas strādājušas A.Pumpura Lielvārdes muzejā
ar krājuma priekšmetiem, esam tos aprakstījušas un fotografējušas, mēģinājušas
izveidot strukturētu informāciju, kas, domājams, varētu būt labs pirmējo datu
avots tautas tērpu pētniekiem, un gala rezultātā ir tapis ar apjomīgs darbs –
Lielvārdes muzeja Etnogrāfijas kolekcijas katalogs “Lielvārdes tautastērps
Lielvārdes muzejā”.
Esam mazliet
nogurušas, un tomēr arī ļoti gandarītas par padarīto. Mums prieks, ka mums
līdzi juta un mūs ar padomiem atbalstīja arī mākslas zinātņu doktore un
latviešu apģērba vēstures pētniece Ieva Pīgozne, sniedzot savu izvērtējumu
Lielvārdes muzeja krājuma priekšmetu novērtēšanā un tērpa attīstības analīzē.
Paldies, protams, Lielvārdes novada pašvaldībai par uzticēšanos un atbalsta
piešķiršanu mūsu projektam.
Katalogu “Lielvārdes
tautastērps Lielvārdes muzejā” – projekta gaitā radītais rezultāts – atrodams šeit
Foto: sievu cepures rotājumā izmantoto krāsu toņu noteikšana
Neredzamais darbs projektā “Lielvārdes tautastērps Lielvārdes muzejā”
Šodien saņēmām ziņu no Lielvārdes novada pašvaldības ar aptaujāšanos,
kā mums veicas ar projektu, vai varam padalīties ar fotogrāfijām no projekta
ieviešanas gaitas. Secinājām, ka mūsu projekts ir mazliet citādāks sabiedrisko
aktivitāšu projekts, jo nepulcējam ļaudis vienkopus, lai tos izklaidētu vai
izglītotu vienā pasākumā. Strādājam mazliet individuāli, noslēgti un pat
neredzami, jo darbu muzejā esam pabeigušas un tagad atliek rakstīt, analizēt,
pētīt vēlreiz, saprast kopsakarības un turpināt rakstīt. Līdz ar to arī bilžu,
kur esam sevi bildējušas, kā strādājam tikpat kā nav.
Taču mēs ceram, ka mūsu padarītais darbs būs noderīgs pēc projekta
realizācijas beigām. Projektu uzsākām ar mērķi aprakstīt Andreja Pumpura
Lielvārdes muzeja etnogrāfijas kolekcijas priekšmetus, sagatavojot to
zinātniskos aprakstus, kā arī izveidojot elektronisku kolekcijas katalogu un
priekšrakstu – rekomendācijas, kā komplektēt un izgatavot Lielvārdes novada
tautastērpu, ņemot par pamatu muzeja krājumā esošos oriģinālos priekšmetus. Projekta
ideja radās, jo pašas darinām tautas tērpus un zinām, cik grūti ir vienkopus
atrast informāciju par vienu vai otru tēmu, par vienu vai otru novada tērpu.
Līdz ar to Lielvārdes novada pašvaldības sabiedrisko aktivitāšu
dažādošanas projektu konkurss mums šķita iespēja pamēģināt savus spēkus un
sagatavot šādu apkopojumu – viss vienkopus par Lielvārdes novada tautas tērpu,
kā informāciju par Lielvārdes tautas tērpa kolekciju pašā Lielvārdes muzejā. Tā
teikt – laimīgi visi: darinātājiem un interesentiem lasāmviela, lai saprastu,
kas nepieciešams un kā tas izskatās (vai varētu izskatīties), muzejam –
papildus informācija un apraksti katram priekšmetam, kas saistīts ar
tautastērpu.
Sākotnēji ieplānoto 40 priekšmetu vietā muzejā vasarā esam
apskatījušas un iepazinušas 133 dažādus priekšmetus – kreklus, brunčus, cimdus,
zeķes, jostas, priekšautus, villaines, galvassegas (zīļu vainagus un sievu
cepures), saktas. Jāatzīmē, ka ne visi aprakstītie priekšmeti ir attiecināmi uz Lielvārdes tautas tērpa komplektu. Rudens savukārt ir laiks neredzamajam projekta darbam –
elektroniska kataloga izveidei, kas būs pieejams te – biedrības “Latvietes
pūrs” mājas lapā, kā arī Lielvārdes muzejā.
Foto: sievu cepures rotājumā izmantoto krāsu toņu noteikšana
Zīļu vainagi Zemgales muzejos – Ekspedīcija Dobelē
Vasara pagājusi, apbraukājot Zemgales muzejus un cītīgi pētot literatūru par
zīļu vainagu darināšanu, īpaši meklējot informāciju par zīļu vainagiem Zemgalē
un Augšzemē. Lai pabeigtu projektu, apmeklējam beidzamo no Zemgales
plānošanas reģiona muzejiem (kur vēl neesam bijušas) – Dobeles novadpētniecības muzeju.
Dobeles muzeja krājumā glabājas 5 zīļu
vainagi. Kā paraugu atdarinājumu veidošanai
visticamāk nevienu no tiem nevar izmantot, taču ja kādai interesēs izveidot
20.gadsimta 20.-30.gados ieviestos stilizētos tautiskos tērpus, tad te var
skatīt vismaz 2 vainagus, kādus veidot šādam komplektam.
Darbs pie Lielvārdes muzeja etnogrāfijas kolekcijas iepazīšanas pabeigts
Augustā vidū
nostrādājām divas pilnas A.Pumpura Lielvārdes muzejā, lai iepazītos ar muzeja
krājuma etnogrāfijas kolekcijas priekšmetiem par tēmu “Lielvārdes tautas
tērps”. Mūsu redzeslokā bija villaines, Lielvārdei raksturīgie brunči ar
ņieburu, arī viens pāris vīriešu bikšu, apakšsvārki, priekšauti un jostas, un
saktas. Gandrīz katrā priekšmetu grupā
ir kas vērtīgs un interesants. Jautāsim latviešu apģērba pētniecei Ievai
Pīgoznei padomu, kas no visa apskatītā un izpētītā būtu vērtīgākais un pēc kura
gatavot priekšmetus – atdarinājumus saviem Lielvārdes tērpiem.
Statistikai: šajos
divos mēnešos esam muzejā apskatījušas, aprakstījušas un sabildējušas milzīgu
fotogrāfiju apjomu par 25 krekliem, 7 brunčiem, 1 biksēm, 2 apakšsvārkiem, 15
meitu vainagiem un 9 sievu cepurēm, 6 villainēm, 22 jostām, 10 zeķu un 24 cimdu
pāriem, 9 priekšautiem un 3 saktām. Kopā 133 priekšmeti.
Foto: viens no 9
Lielvārdes muzeja krājuma priekšautiem.
Projekts saņēmis
Lielvārdes novada pašvaldības atbalstu sabiedrisko aktivitāšu dažādošanas
projektu konkursā.
Publicēts 20.08.2020
Turpinām strādāt Lielvārdes muzejā
Informējam, ka
turpinām darbu pie projekta “Lielvārdes tautastērps Lielvārdes muzejā”. Augusta
sākumā esam veselu dienu veltījuši kreklu apskatei, izpētei, aprakstīšanai un
fotografēšanai. Esam izpētījuši no vīlītes līdz vīlītei 25 dažādus kreklus –
gan sieviešu, gan vīriešu, tai skaitā speciāli kāzām darinātus. Tie ir gan
vienkārši izrakstīti, gan ļoti bagātīgi ar zvaigžņotām piedurknēm.
Rīt un parīt
turpināsim darbu muzejā. Sākotnējās aplēses par darāmo bijušas neprecīzas, jo
plānoto 40 priekšmetu vietā, kā solījām Lielvārdes novada pašvaldībai savā
projekta pieteikumā, jau esam iepazinušās ar vairāk kā 80. Un tas vēl nav viss.
Foto: balta linu
blūze Lielvārdes muzejā, datēta ar 19.gadsimta beigām.
Projekts saņēmis
Lielvārdes novada pašvaldības atbalstu sabiedrisko aktivitāšu dažādošanas
projektu konkursā.
Neredzamais darbs zīļu vainagu projektā
Darbu Vidzemes muzejos, lai iepazītu – apskatītu un nofotografētu,
kā arī iegūtu sākotnējo informāciju par zīļu vainagiem, esam pabeigušas un
tagad atliek rakstīt, analizēt, pētīt vēlreiz, saprast kopsakarības un turpināt
rakstīt, lai sasniegtu mērķi –
sagatavotu katalogu “Zīļu vainagi Vidzemes muzejos”.
Projektu uzsākām ar mērķi veicināt Vidzemes kultūras mantojuma
pieejamību sabiedrībai, sagatavojot apkopojumu par Vidzemes muzeju krātuvēs
esošajiem etnogrāfiskajiem zīļu vainagiem un popularizējot tos. Katalogā esam
iecerējuši ievietot arī līdz šim publicētās informācijas par Vidzemes vainagiem
apkopojumu, tādējādi piedāvājot vienkopus līdz šim zināmo informāciju gan par
vainagu veidiem un to lietošanu, kā arī darināšanu. Tas ir viens no tiem neredzamajiem
darbiem, kas darāms šī projekta ietvaros.
Otrs neredzamais darbiņš ir jau darbs pie muzeju vainagu aprakstu
un ilustrāciju sagatavošanas. Fotogrāfiju apstrāde un sagatavošana katalogam
aizņem daudz laika, tāpat kā katra vainaga aprakstīšana detaļās – kādi
materiāli izmantoti, kādās krāsās, kāda ir vainagu rotājumu rakstu izšūšanas
kārtība. Rezultātā ieguvēji būs gan vainagu darinātāji un interesenti, kuri
iegūs lasāmvielu, lai saprastu, kā izskatās vainagi un kas nepieciešams to
darināšanai, gan muzeji, kuri iegūs papildus informāciju un aprakstu katram
vainagam, kas glabājas to krājumos, kā arī katalogu ar informāciju, kuros
muzejos un kādi vainagi atrodami.
Decembra vidū darbam jābūt pabeigtam. Vēlreiz paldies Vidzemes plānošanas reģionam par atbalstu Kultūras programmas
projektu konkursā un Valsts Kultūrkapitāla fondam un Latvijas valsts mežiem par
doto iespēju strādāt pie šī interesantā projekta.
Trupinās darbs pie projekta “Zīļu vainagi Vidzemes muzejos”
Jūlijā
esam turpinājušas darbu pie projekta “Zīļu vainagi Vidzemes muzejos”. Esam
pabijušas Ziemeļvidzemē – Alūksnes pusē: Alūksnes muzejā, Bejas un Zeltiņu
novadpētniecības krātuvēs, Jaunlaicenes muižas muzejā un Gaujienā J.Vītola
memoriālajā muzejā “Anniņas” un Valmieras muzejā. Bijā arī Vidzemes vidienē –
Madonas un Gulbenes muzejos, Lielvārdē, Druvienas vecajā skolā – muzejā un
profesora Aleksandra Bieziņa muzejā pie tā vadītājas Ingrīdas Pureniņas.
Projekta
laikā esam skatījušas, rokās turējušas un aprakstījušas gan 19.gadsimta
vainagus, gan pirmās Latvijas Republikas laikā veidotos atdarinājumus.
Pievienotā vērtība tam visam – brīnišķīgās sarunas ar muzeju ļaudīm gan par
vainagiem un priekšmetu nonākšanu muzeju krātuvēs, gan viņu ikdienu.
Esam
apbraukušas visus Vidzemes muzejus, kuros sameklējami zīļu vainagi. Tagad
priekšā lielais rakstīšanas darbs, lai visu informāciju saliktu vienotā stilā, sakārtotu
fotogrāfijas un izveidotu kopkatalogu.
Projekts
top ar Vidzemes plānošanas reģiona Kultūras programmas atbalstu, ko finansē
Valsts Kultūrkapitāla fonds un Latvijas valsts meži.
Pētām Lielvārdes tautastērpu muzejā
Esam aizvadījuši
pirmās divas dienas Lielvārdes muzejā. Esam iepazinušies ar krājuma meitenēm,
kuras ir ļoti atsaucīgas, un arī to, kā muzeja krājuma etnogrāfijas kolekcija
veidojusies. Proti, sākotnēji muzejs veidots Andreja Pumpura piemiņai, kuru
daudzi no mums skolas laikā apmeklējuši kā Lāčplēša muzeju.
Etnogrāfijas
kolekcija sākusi veidoties, kad muzejs aicināja lielvārdiešus dāvināt muzejam
priekšmetus un fotogrāfijas, kas stāsta par Lielvārdes vēsturi un cilvēkiem. Tā
muzejā nonākušas arī lietas, kas raksturo Lielvārdes tautas tērpu.
Tagad jūlijā esam
muzejā pavadījušas divas pilnas darba dienas, kad iepazinām muzeja krājumā
esošās galvassegas – vainagus un sievu cepures, kā arī zeķes un cimdus. Dažiem
no tiem, interesanti stāsti, daži no tiem arī tādi, kas tiek datēti ar
19.gadsimtu un pēc kuriem gatavot atdarinājumus saviem personīgajiem Lielvārdes
tērpiem.
Projekts saņēmis
Lielvārdes novada pašvaldības atbalstu sabiedrisko aktivitāšu dažādošanas
projektu konkursā.
Foto: Lielvārdes
tērpa viena no krāšņākajām daļām - vainags
Projekta «Kultūrizglītības telpas «Lielvārdietes pūrs» izveide Lielvārdē»
Projekta rezultātā vietējai kopienai tiks radīta jauna kultūrizglītības telpa, kuras sniegtās iespējas veicinās interesi par latviskām vērtībām, ļaus apzināties piederību savai tautai un apgūt tai raksturīgās etnogrāfisko un mūsdienu rokdarbu iemaņas, zināšanas un prasmes, veicinās tālāknodošanu nākamajām paaudzēm.
Šī aktivitāte atbilst vietējās attīstības stratēģiskajam mērķim M2 - tiks radīta sakārtota un kvalitatīva dzīves vide un nodrošinātas iespējas radošai un profesionālai izaugsmei vietējā teritorijā.
Projekta ietvaros tiks iegādāts telpas aprīkojums - mēbeles un biroja tehnika 20 personām. Minētais aprīkojums veidos estētisku un sakārtotu vidi telpas apmeklētājiem. Biroja tehnika nodrošinās ātru informācijas apmaiņu un kvalitatīvus izdales materiālus (aprakstus, shēmas u.c).
Projekta mērķgrupas:
- skolēni un jaunieši
- pieaugušie
- visi citi interesenti, kas vēlas apgūt dažādas rokdarbu prasmes un izzināt savas vietas kultūrvēsturiskās vērtības.
Vietēja rīcības grupa Publisko un privāto partnerattiecību biedrība «Zied zeme» projekta vērtēšanas laikā ir piešķīrusi punktus atbilstoši atlases kritērijiem.
Pirkumu grozs
Pirkumu grozs ir tukšs.